Atkal esmu viens
GalvÄ tikai skumjas brien
Atkal eju prom
Lai par Tevi nesapņot
Acis prasīt prot
Baby vairÄk nav man ko dot
Kam no jauna sÄkt
Veco stÄstu turpinÄt
TukÅ¡a skaņa vÄrdus lej
Aiznes viņus vējš
Par tevi nedomÄt
CenÅ¡os tomÄ“r nevar jo sÄp
Vai Tu spÄ“j tuvÄk nÄkt
Vai Tu spÄ“j tuvÄk nÄkt vÄ“l
Domas aizdzīt prom
VairÄk nav man ko dot
To visu aiznes vējš
TukÅ¡us vÄrdus lej
TuvÄk vai Tu spÄ“j
Je
KÄds gods
KÄdu skÅ«pstu man sniedz
JÅ«tu riets
Es kliedzu atstÄj
Blakus ir spēks un grēks
Zuda sen jau lÅ«pÄs lai
VÄrdi kurus teici
Tu tÄ lÅ«dzi paliec kur Tu ej
Sodīt
KÄ Tu vari sodÄ«t
Un ik reizi lūgties man prasīt kaut ko
Varbūt nebūšu es viens
GarÄm stundas Ätri skrien
Varbūt tomēr abiem mums
Nevajadzēs vairs skumt
Bet ja notiks tÄ
Vai mÄ«lai nebÅ«sim parÄdÄ
VairÄk nav man ko dot